Rīcības noteikumi konfliktsituācijā

Uzvedības raksturs dotajā situācijā visiem ir atšķirīgs. Kāds paliek kluss un mierīgs, bet cits, gluži pretēji, kļūs ātrs un agresīvs. Kad cilvēki sāk strīdēties un konfliktēt savā starpā, viņos vairāk dominē emocijas, kas izslēdz apziņas skaidrību, tāpēc bieži vien nemēģina sadzirdēt pretinieku. Ir svarīgi ņemt vērā visu izturēšanos dažādās dzīves situācijās.

Ja cilvēks ir kairināts un uzvedas agresīvi, tad ir jāsaprot šādas izturēšanās iemesls, jāizprot situācija un jāpalīdz atrisināt šo problēmu. Un kamēr nav atrisināts konflikta jautājums, būs ļoti grūti vienoties ar šādu cilvēku.

Kad cilvēks ir agresīvs, viņš ir pārņemts ar negatīvām emocijām, pēc savaldīšanās perioda viņi tiek izmests citiem. Mierīgā un labā noskaņojumā cilvēki uzvedas atbilstoši, nekādā gadījumā neizceļot dusmas uz otru. Viņi ir diezgan gatavi uzklausīt kāda cita viedokli.

Agresijas periodā pēdējā laikā ir jāiedomājas labus mirkļus un jātic, ka jūs varat izdzīvot sliktu dzīves posmu. Jūs joprojām varat iedomāties labvēlīgu atmosfēru ap savu auru, kas rada labestību, mieru un komfortu.

Varat mazināt partnera agresiju, negaidīti mainot tēmu vai lūdzot viņam veikt konfidenciālu sarunu vai vērtīgus dzīves padomus. Atgādiniet viņam par dažiem dzīves svarīgiem mirkļiem, kas jūs saista kopā vai izsaka komplimentu, piemēram: “Dusmās tu kļūsti vēl skaistāks.”Galvenais ir tas, ka tavas pozitīvās emocijas ietekmē tava partnera prātu un pārslēdz viņa agresiju.

Nekādā gadījumā nedodiet partnerim negatīvas domas. Jums nevajadzētu stāstīt viņam par savām emocijām vai vainot viņu par kaut ko. Jūs varat pateikt delikātāku frāzi, piemēram: “Mani mazliet apbēdina tas, kā jūs ar mani runājat, vairs nekonfliktēsim? ". Palūdziet partnerim noformulēt sarunas rezultātu un atrisināt problēmu.

Naidīgās attiecības ar personu, ar kuru runājat, var atstumt jūs no gudra lēmuma. Neļaujiet emocijām kļūt labākām par jums, jums jāmeklē kompromisa risinājumi

Uzaiciniet personu dalīties savās pārdomās par situāciju. Jums nevajadzētu meklēt labo un vainīgo, bet jums kopā jāizlemj, ko darīt tālāk. Šajā gadījumā abiem pretiniekiem jābūt apmierinātiem ar lēmumu. Ja nevarat vienoties par labu, sarunā varat likt uzsvaru uz dzīves faktiem, likumiem vai norādīt daudzus citus iemeslus.

Lai sasniegtu jebkādu iznākumu, jums tas nav jādod, partneris jūtas diskomforts un sakāve.

Uz agresiju nevar atbildēt ar agresiju. Nekādā gadījumā nevajadzētu sāpināt sarunu biedra personīgās jūtas, pretējā gadījumā viņš jums to nepiedos. Ir nepieciešams pareizi un pēc iespējas īsāk iesniegt prasību. Nekādā gadījumā nevajadzētu apvainot cilvēku.

Jums jācenšas ģenerēt domas vienā virzienā. Pat ja šķiet, ka esat pieņēmis savstarpēju lēmumu, jums tomēr vajadzētu uzdot viens otram jautājumu: “Vai es jūs pareizi saprotu? "Vai" Vai jūs gribējāt pateikt tieši to? " Tas palīdzēs novērst pārpratumus un daudz ātrāk radīs pareizo risinājumu.

Runājot, jums jāpaliek uz vienlīdzīgiem pamatiem. Daudzi konfliktā nonākušie sāk rīkoties agresīvi, reaģējot, vai mēģina klusēt un attālināties no stimuliem. Nedariet to, jums jāpaliek mierīgam un stingram.

Nav jābaidās no atvainošanās. Ja jūs pats sarunā kļūdāties, tad jums vajadzētu atvainoties un neturpināt konfliktu. Tikai spēcīgi un pārliecināti cilvēki ir spējīgi pieņemt savas kļūdas. Nebaidieties no tā.

Konflikta situācijās nav jēgas kaut ko pierādīt, jo cilvēks papildus negatīvajām emocijām neredz priekšā nevienu argumentu. Mēģinājumi apspiest šādu pretinieku un “uzrunāt” viņu nedos pozitīvus rezultātus.

Klusums pirmais. Ja redzat, ka nav jēgas mēģināt runāt labā veidā, labāk ir mēģināt aizvērties. Jums to nevajadzētu prasīt no sarunu biedra, jo tas viņu vēl vairāk kairinās. Jums ir vieglāk apklust uz laiku strīdēties. Klusums apturēs konfliktu un izkļūs no tā.

Katrā konfliktā ir iesaistīti divi, ja pirmā puse no tā izkrīt, tad otrajai nav jēgas turpināt strīdu. Ja neviens partneris nevar klusēt, tad konflikts turpināsies un var nonākt uzbrukumā, par kuru mūsu laikā ir paredzēts likums. Tāpēc ir vērts visus līdzekļus, lai izvairītos no šāda iznākuma, labāk ir apklust un ignorēt situāciju, kas kairina jūs abus.

Nav nepieciešams raksturot konfliktējošo stāvokli. Jums nevajadzētu lietot nelietīgu valodu, uzdot jautājumus par emocijām vai nomierināt sarunu biedru. Nomierinošas frāzes provocē tikai negatīvas izpausmes.

Izejot no telpām, skaļi nelauziet durvis. Jūs varat izvairīties no kautiņiem un konfliktiem, ja mierīgi un mierīgi pametat istabu. Dažreiz jums vienkārši jāpasaka “pēdējais” aizvainojošais vārds vai vienkārši izejot pēkšņi jālauza durvis, un skandāls var atsākties ar jaunu sparu un novest pie skumjām sekām.

Pēc ķildas kādu laiku ir jārīko dialogs. Kad jūs klusējat, partneris var nolemt, ka esat nodevis un izsmēlis savus spēkus. Pauzējiet, līdz cilvēks ir atdzisis no emocijām, un tad ar mierīgiem nerviem atgriezieties pie problēmu risināšanas.

Jebkurās dzīves situācijās jāanalizē pretinieks un pēc tam jāizvēlas pareizā uzvedības stratēģija. Konfliktu risināšanai ir vairākas stratēģijas:

1. Kad cilvēks izvairās no sarunām vai vienkārši neredz tajās jēgu.
2. Vīrietis mēģina sacensties un nevēlas piekāpties konfliktsituācijā.
3. Sadarbība ir mēģinājums satikties un palīdzēt atrisināt problēmu.
4. Pielāgošanās situācijai - jūs varat piekāpties, lai konflikts neattīstītos tālāk.
5. Kompromiss ir visrentablākā stratēģija no visiem šiem, jo ​​tas visbiežāk noved pie problēmas risināšanas un konflikta sarunu pārtraukšanas.

Konflikta “globālie” iemesli ir dažādi:

• Ekonomiski vai sociāli politiski. Kad cilvēki mēģina pretrunā ar politiku vai viņiem ir atšķirīgs ekonomiskais pasaules uzskats.
• Sociāldemogrāfiskā (personas negatīva attieksme pret pretējo dzimumu vai citas nācijas pārstāvjiem).
• Sociāli psiholoģiskie cēloņi ir saistīti ar garastāvokli, ar darbībām.
• Individuāli psiholoģiski ietekmē atšķirības personībās.

Konfliktus atkarībā no rašanās avotiem iedala šādos veidos:

1. emocionāls (cilvēki pēc rakstura nav savienojami pēc viņu individuālajām psiholoģiskajām īpašībām);
2. uzņēmējdarbība (parasti rodas tāpēc, ka darba pienākumi tiek nepareizi sadalīti ražošanas struktūrā).

Atšķirīgs ir arī konfliktu pieņemšanas subjektīvais līmenis:

• kļūdains (patiesi konflikta iemeslu vispār nebija);
• potenciāls (tika izklāstīti priekšnoteikumi nepatīkamai sarunai, bet pats konflikts neeksistēja);
• patiess vai “reāls” konflikts (dalībnieku opozīcija ir atklāta un pamatota).

Konflikti rodas vairākās jomās:

1. sociālajās aprindās (valdība, mītiņi, demonstrācijas ar lielu cilvēku pūli);
2. ģimene (šādi konflikti parasti rodas radinieku starpā, starp vīru un sievu, brāli un māsu, bērnu un vecākiem);
3. ražošana (tie rodas par ražošanas darbu darba kolektīvos).

Pēc konfliktiem mēs visi jūtamies tukši un nomākti, koncentrējamies uz konflikta problēmu, izšķērdējam nervus un emocijas. Mums jābūt daudz lojālākiem pret šīm problēmām.

Rūpējieties viens par otru, mēģiniet mierīgi atrisināt nepatīkamās situācijas. Ziniet noteikumus un ētiskos pamatus, lai sazinātos ar savu priekšnieku un kolēģiem birojā. Konfliktu, efektīvas un konstruktīvas saziņas nodrošināšanai vienmēr vajadzētu būt piezīmei, kuras lietošana ir obligāta.

Nākamajā video psihologs jums pateiks, kā pareizi izturēties konflikta situācijās.